2025. gada 28. novembris, Rīga – Ērta pārvietošanās un ātri sasniedzami galamērķi ir viena no būtiskākajām pilsētvides kvalitātes rādītājiem, kas ietekmē cilvēku labsajūtu, laika plānošanu un slodzi uz infrastruktūru. Tāpēc daudzviet pasaulē popularitāti guvusi “15 minūšu pilsētas” ideja – vide, kurā darbs, skola, veikals, ārsts vai citas ikdienas vajadzības sasniedzamas 15 minūtēs, pārvietojoties ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu. Taču jaunākie Draudzīgo pilsētu indeksa dati* atklāj, ka Latvijā, līdzīgi kā lielā daļā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu, šis ideāls vēl ir tālu no realitātes.
Lai gan “15 minūšu pilsētas” koncepts pēdējos gados kļuvis par aktuālu pieeju pilsētvides plānošanā, dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju faktiski dzīvo “30 minūšu pilsētās”, kur galamērķu sasniegšanai nepieciešams krietni ilgāks laiks.
Pētījums iezīmē iespējas uzlabot pieejamību Latvijas pilsētās
Aptaujas dati rāda būtiskas atšķirības starp Latvijas pilsētām. Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā 29 % iedzīvotāju norāda, ka spēj sasniegt ikdienas galamērķus 15 minūšu laikā, bet Jūrmalā – 28 %. Šie rādītāji apliecina, ka kompaktākas pilsētas daļēji pietuvojušās “15 minūšu pilsētas” principam. Savukārt Rīgā 9,8 % iedzīvotāju ikdienas vajadzības spēj nokārtot 15 minūšu laikā. Baltijas galvaspilsētu starpā labāko rezultātu demonstrē Tallina – 19,2 % iedzīvotāju spēj sasniegt savus galamērķus 15 minūtēs, savukārt Vilņā šis rādītājs ir 13,3 %.
Latvijas rezultāti skaidri parāda, ka pilsētu izmērs nav vienīgais noteicošais faktors. Arī mazākas pilsētas bieži vien cieš no nevienmērīga pakalpojumu izvietojuma, vāji attīstītas sabiedriskā transporta sistēmas vai ierobežotām alternatīvā mobilitātes iespējām. Tas ietekmē gan mobilitāti, gan iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tajā pašā laikā Rīgas piemērs pierāda, ka pat lielas pilsētas var kļūt ērtas, ja tiek mērķtiecīgi attīstīta infrastruktūra, kas ļauj atteikties no privātā auto kā galvenā pārvietošanās veida,
Vienota tendence – 15 minūšu pilsēta ir izaicinājums visam reģionam
Vienlaikus indekss atklāj, ka pilsētu grupās pastāv būtiskas atšķirības. Vislabākie rezultāti ir nelielajās pilsētās, kur kompakta struktūra ļauj iedzīvotājiem galamērķus sasniegt ātrāk. Piemēram – Horvātijas pilsēta Zadara, kur 53,57 % iedzīvotāju dzīvo 15 minūšu pilsētas pieredzē, ierindojas pirmajā vietā kopējā reitingā.
Tāpat dati rāda, ka pārvietošanās ātrumu būtiski ietekmē dzīvesveids: jaunieši (18–24 gadi) un alternatīvās mobilitātes lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu, velosipēdu vai auto koplietošanas pakalpojumu izmantotāji, ikdienā pārvietojas krietni efektīvāk. Savukārt privātā auto dominēšana būtiski palēnina ceļošanas laikus un veicina sastrēgumus.
*Draudzīgo pilsētu indekss un 15 minūšu pilsētu reitings ir pirmā šāda veida iniciatīva – starptautiska datu bāze, kas salīdzina CEE reģiona pilsētas no cilvēkcentrētas perspektīvas: ikdienas pārvietošanās laika, piekļuves zaļajām zonām, veloinfrastruktūras, koplietošanas mobilitātes un citu rādītāju skatījumā. Indeksu izstrādāja “Bolt”, sadarbojoties ar neatkarīgiem ekspertiem un akadēmiskajām institūcijām, lai iedzīvotāji varētu novērtēt savu pilsētu un salīdzināt to ar citiem reģiona centriem.
Aptauju 2025. gadā deviņās valstīs (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Ukrainā, Horvātijā un Rumānijā) veica datu risinājumu uzņēmums Syno International.
Par “Bolt”
“Bolt” ir vadošā transporta pakalpojumu platforma Eiropā, kuru izmanto vairāk nekā 200 miljoni uzticamu klientu un vairāk nekā 4,5 miljoni partneršoferu un partnerkurjeru vairāk nekā 50 valstīs un 600 pilsētās Eiropā un Āfrikā. Uzņēmums cenšas veicināt straujāku pāreju no privātajām automašīnām uz koplietošanas mobilitāti, piedāvājot ērtas alternatīvas visiem lietošanas mērķiem, tostarp kopbraukšanu, koplietošanas automašīnas un skrejriteņus, kā arī ēdiena un pārtikas preču piegādi.
Informācija un materiāli medijiem: https://bolt.eu/presskit